DAŽI NE TIK SALDI VĀRDI PAR CUKURU

Detaļas

Autors Grāmata "Ajūrvēda"

Vēl tikai pirms 200 gadiem rietumos cukurs tika uzskatīts par greznību. Šodien vidēji statistiskais amerikānis katru gadu apēd aptuveni 63,5 kg šī produkta.

Baltais rafinētais cukurs ir viens no produktiem, kurš mūsdienās izsauc atkarību. Bez tam cukurs ir viena no vispopulārākajām pusfabrikātu un pārstrādāto produktu sastāvdaļām. Cukura atkarība sākas bērnībā un turpinās tikmēr, kamēr cilvēks apzināti atsakās no šī kaitīgā ieraduma. Ja ievērojāt, ka jūs bieži velk uz saldumiem, vajag atteikties no cukura uz visiem laikiem.

Atšķirībā no lielākās produktu daļas rafinētais cukurs tiek uzsūkts tieši asinīs. Pie kam aknas, kuņģis un aizkuņģa dziedzeris darbojas intensīvāk, lai regulētu cukura līmeni asinīs. Rezultātā  organisms to nespēj efektīvi pārstrādāt, un „pārpalikumi” uzkrājas kuņģa-zarnu traktā.

Medicīnas pētījumos pārmērīga rafinēta cukura lietošana tiek saistīta ar dažādām fiziskajām un garīgajām saslimšanām. Sarakstā citu starpā ir minēta hiperaktivitāte, trauksmes sajūta, diabēts, artrīts, izkliedētā skleroze, problēmas mācībās, virsnieres dziedzeru disfunkcija, depresija un atsevišķi onkoloģijas veidi.

Rafinētais cukurs satur „tukšas kalorijas”: nodrošinot ķermeni ar enerģiju, tam nav nekādas uzturvērtības. Dabīgas izcelsmes monosaharīdi (satur augļi, saldi dārzeņi un medus) nodrošina ķermeni gan ar enerģiju, gan ar vērtīgām vielām. Visi monosaharīdi izsauc strauju īslaicīgu cukura līmeņa celšanos asinīs, tādēļ pat dabīgie saldinātāji var kļūt par smagu slogu organismam.