Tango Eiropas ceļojums

Detaļas

Autors Olga Šurkusa

 Sarīkojumu tango: precizitāte, stingrība, vizuālais baudījums.

Tai laikā, kad 20. gadsimtā argentīnas tango pārdzīvoja kāpumus un kritumus, Eiropā turpināja dejot tango, kurš arvien vairāk un vairāk sāka atšķirties no sava dienvidu radinieka.

Eiropas tango kustības radīja noteiktus standartus, bet dejotāji gandrīz pilnībā atteicās no improvizācijas, lai deju varētu iekļaut starptautiskajos sarīkojumu deju konkursos. Izmainījās arī mūzika: parādījās sitamie, kas ritmam piešķīra precizitāti. Pati partneru pozīcija mainījās uz pretējo, it kā piramīda būtu apgāzta otrādi. Ja argentīniešu tango partneri saskārās ar vfigiem, bet kājas palika brīvas, tad jaunajā eiropas veriantā dejotāji saskārās ar gurniem, bet galvas atrodas samērā tālu viena no otras.

Dejas sarīkojumu variantā paradījās asas galvas kustības un pats dejas raksturs kļuva vizuāli skatāmāks, vairāk orientēts uz paraugdemonstrējumiem un sacensībām.

Rezultātā deja tik ļoti izmainījās, ka mūsdienu sarīkojumu dejā mums vairs nekas neatgādina kādreizējos karstos argentīnas ritmus. Šī deja secensībās pat ir iekļauta nevis latīņamerikas, bet gan „standarta deju grupā” līdzās valsim un kvikstepam.

Nacionālā tango īpatnības.

Pēc tam, kad tango kļuva populārs visā Eiropā, katra valsts tam pielika klāt kaut ko no sava nacionālā kolorīta.

20.-30. gados ir uzrakstītas daudzas brīnišķīgas franču, vācu, itāļu un pat zviedru tango melodijas. Gandrīz katrā Eiropas valstī bija pazīstami orķestri, kuri izpilda tango melodijas.

50.-60 gados Eiropā pamazām interese pret tango sāka mazināties, bet bija viena valsts, kur tieši 60. gadi kļuva par absolūtas tangomānijas laiku. Apbrīnojami, bet nezin kādēļ tieši somu nacionālajam  raksturam tango kļuva tik ļoti tuvs, ka Somijā bija pat radīts savs, īpašs dejas stils – somu tango.

Somu tango radās 20. gadsimta 40. gados. Vietējie mūziķi savienoja somu tautas motīvus ar karstasinīgo argentīniešu deju un rezultātā izveidojās savdabīga deja. Somu tango parādījās gurnu kontakts un virzība pa dejas līniju kā eiropas sarīkojumu dejās. Tai pat laikā tajā nav asu galvas kustību, kuras ir tik ļoti pierastas šīs dejas sarīkojumu variantā. 

Par vispazīstamāko somu tango melodiju kļuva kompozīcija „Pasaku valsts”. 60. gados Somijā tango dejoja gandrīz visi, gandrīz katrā pilsētā deju paviljoni bija dejotāju pārpildīti.

Vēlāk interese pret tango Somijā mazinājās, bet deviņdesmitajos somu tango piedzīvoja jaunu uzplaukumu. Šodien var teikt, ka tango Somijā ir vispopulārākā deja. Katru gadu Senajoki pilsētā (Seinäjoki) notiek tango festivāls, kurš pulcē daudzus šīs dejas cienītājus.

Latviešu tango karalis.

Arī Latvija ir devusi savu ieguldījumu tango attīstībā.

„Ak, šīs melnās acis”, „Sakiet, kādēļ”, „Laime mana”... Šīs un citas krievu tango melodijas šodienas jaunatnei ir maz pazīstamas, taču viņu vecvecmāmiņas un vecvectēvi dejoja tango šo tajā laikā neiedomājami populāro melodiju pavadījumā, kuras uzrakstījis latviešu komponists Oskars Stroks.

30. gadi bija Oskara Stroka talanta uzplaukuma gadi. Viņa sacerētās melodijas kļuva populāras ne viem Latvijā, bet arī Krievijā un Eiropā. Šo melodiju popularitāte izpletās līdz pat tālajai Ķīnai un Japānai, kur vieskoncertu laikā Stroks bija ļoti pārsteigts, ka viņa melodijas mīl ne tikai krieviski runājošie emigranti, bet arī paši ķīnieši un japāņi.

Tai pat laikā Rīgā un Jūrmalā populāros Stroka tango varēja dzirdēt it visur. Uz jautājumu „Kas ir šīs melodijas autors?” skanēja atbilde: „Ak, to ir sacerējis tango karalis!” Un visi zināja, par ko tiek runāts, tik liela tajos laikos bija Oskara Stroka popularitāte.

Īsais 20 gadu periods starp diviem pasaules kariem paskrēja ļoti ātri. 40. gados visā padomju telpā tango tika pasludināts par „ideoloģiski kaitīgu”  un faktiski tika uz daudziem gadiem aizliegts.

Tikai pavisam nesen Oskara Stroka dzimtajā Latvijā atkal sāka popularizēt viņa daiļadi. Rīgā Tērbatas ielā 50 tika atklāta viņam veltīta memoriālā plāksne ar bareljefu. Rīgas Krievu teātrī ar panākumiem tiek rādīta viņam veltīta izrāde „Tango ar Stroku”, bet 2014. gadā ir plānota Oskara Stroka dzīvei veltītās filmas „Tapers” pirmizrāde.

Vecās melodijas atgriežas, parādās jaunas, bet mēs turpinām dejot tango, nu jau vairs nav svarīgi, vai tas ir argentīniešu, eiropiešu vai somu. Galvenais, ka arī šodien kā pirms daudziem gadiem divi cilvēki iziet uz deju grīdas un atkal dejo, reizi pēc reizes rada mazu mīlas stāstu, kur ir Viņš, Viņa un Tango.

Oskara Stroka tango „Sakiet, kādēļ?” izpilda Pjotrs Ļeščenko

Somu tango

Olga Šurkusa