Šofera kodekss

Detaļas

Autors Šoferis

Esmu šoferis. Man nav dzimuma.

Emu šoferis. Man nospļauties, ka tai blondīnei ir  krutāka mašīna, mani kompleksi nav viņas problēma.

Esmu šoferis. Staigāt – tas ir labi un pareizi, tādēļ kājāmgājēju es palaidīšu garām.

Esmu šoferis. Es vienmēr rādu pagrieziena signālus.

Esmu šoferis, tādēļ es vienmēr skatos spoguļos.

Esmu šoferis. Es skaidri zinu, kurp braucu un nemētājos no vienas joslas uz otru, lai pārējie aiz manis brauktu un baidītos.

Esmu šoferis. Neesmu histēriķe pie stūres, tādēļ mierīgi stāvēšu pie luksofora un netaurēšu visiem, kuri nav aizbraukuši uz dzelteno.

Esmu šoferis, tādēļ visas telefona sarunas būs tad, kad atbraukšu uz biroju un pārtapšu par menedžeri.

Esmu šoferis nevis babuīns, jo saprotu, ka izbraukt  krustojumā, aiz kura sākas korķis ir bezjēdzīgi un ir pret noteikumiem.

Esmu šoferis. Es cienu uz sargāju cilvēkus, tādēļ dzērumā pie stūres nesēžos.

Esmu šoferis nevis viltīgs lops, kurš apbraucis korķi pa pretējo pusi, trakoti prasās atpakaļ.

Esmu vienkāršs pilsētas šoferis nevis Stigs, tādēļ braukšu uz 50...., nu, labi, uz 59 km stundā.

Esmu taču šoferis!