No veselā saprāta rokasgrāmatas labākai dzīvei "Ceļš uz Laimi": nezodz!
- Detaļas
- Autors L. Rons Habbards
Tas, kurš neciena svešu īpašumu, riskē pats ar savu.
Cilvēks, kurš kaut kādu iemeslu dēļ nav spējīgs godīgā ceļā uzkrāt īpašumus, var pieņemt, ka nevienam tik un tā nekas nepieder. Bet pamēģini tikai nozagt viņa kurpes!
Zaglis apkārtējo vidi piesēj ar minējumiem: kas notika ar to? kas notika ar šo? Zaglis rada problēmas, kas ir lielākas par nozagto lietu vērtību.
Ieraudzījis vēlamās preces reklāmu, viņš vai plīst pušu: nespēdams paveikt kaut ko tik vērtīgu, lai šo lietu iegūtu, tādēļ paņem to vienkārši iegribu vadīts. Tie, kas zog, iedomājas, ka iegūst kaut ko vērtīgu par zemu cenu, bet tieši cena arī ir tas, kas rada grūtības. Īstā cena, ko zaglis samaksā, ir daudz augstāka, nekā viņš spēj iedomāties. Lielākie zagļi cilvēces vēsturē dārgi maksāja par savu laupījumu, dzīvojot nožēlojamos patvērumos un cietumos un reti izbaudot „labās dzīves” mirkļus. Nekāda nozagto lietu vērtība nav šausmīgo seku vērta.
Zagtu mantu vērtība ievērojami samazinās – tās ir jāslēpj, tās vienmēr pašas par sevi ir kā drauds brīvībai.
Pat valstīs, kur valda komunisms, zaglis tiek sūtīts uz cietumu.
Zagšana ir tāda cilvēka paradums, kurš domā, ka pats nav spējīgs lietas iegūt godīgi, vai arī tā ir vājprātības iezīme. Pajautā zaglim, kura no īpašībām viņam piemīt – pirmā vai otrā?
Pa ceļu uz laimi nevar iet ar zagtām mantām.
