Jūgendstils, „Meistars un Margarita” un laikmeta paradoksi.

Detaļas

Autors Gaļina Loseva

Dažkārt laikmeta pārsteigumi ir tik negaidīti, ka neviļus meklē tajos kaut kādus mistiskus iemeslus, kādu īpašu dievišķu ziņu.

Kā varēja gadīties, ka praktiski vienā un tajā pašā laikā vienā un tajā pašā pilsētā – Rīgā, vēl vairāk - vienā un tajā pašā rajonā piedzima un dzīvoja divas tik atšķirīgas, bet tai pat laikā tik līdzīgas sievietes?

Abas – skaistules, izglītotas, dāsni apdāvinātas ar dažādiem talantiem. Kādēļ viena no viņām izvēlēsies nesavtīgu kalpošanu cilvēkiem, kļūs par mūķeni pareizticīgo klosterī un otrā pasaules kara laikā traģiski ies bojā koncentrācijas nometnē citu cilvēku dzīvības vārdā, bet otra kļūs par ģeniālā Mihaila Bulgakova mūzu, iedvesmos viņu uzrakstīt „Meistaru un Margaritu”,mūzu, kas likteņa vadīta kļūs par raganu.

Šīs ievērojamās sievietes – Elizabete Pilenko un Jeļena Nirenberga abas piedzima Rīgā – Elizabete 1892. Gadā, bet Jeļena – 1893. Gadā. Elizabete dzīvoja Elizabetes ielā 21, bet Jeļena – Vīlandes ielā 1. Tas ir pavisam blakus, šīs vietas šķir vien daži kvartāli. Kas gan ir tik īpašs šajā mūsu pilsētas kvartālā – jūgendstila kvartālā? Varbūt īpaša enerģētika? Vai arī vainīga ir kvantu fizika? Ir taču zināms, ka jebkuras daļiņas parādīšanās neizbēgami izsauc „antidaļiņas” parādīšanos. Tas nebūt nenozīmē, ka daļiņa ir „laba”, bet antidaļiņa – kaut kādā veidā „slikta”. Tās ir tādas, kādas ir.

Bet varbūt viss slēpjas laika posmā, kurā piedzima šīs izcilās sievietes? 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma laikmets veicināja kaut kā jauna, neparasta dzimšanu, tas bija trauksmains, nervozs laiks, visa pasaule dzīvoja kaut kādu pārmaiņu gaidās, kaut kā satraucoši jauna un līdz šim nepieredzēta gaidās. Tieši šajā laikā parādījās jauni un neizzināti zinātnes, mākslas un medicīnas virzieni. Atcerēsimies Zigmundu Freidu un viņa „Psihoanalīzi”. Izrādījās, ka cilvēka psihe ir pavisam nezināma un nesaprotama. Iespējams, tieši šis apstāklis noved pie pilnīgas apmātības ar mistiku un spiritismu. Tieši šajā laikā dzimst jauns mākslas virziens – simbolisms. Tas aptver visas mākslas sfēras, bet arhitektūras ietvaros radās jauns virziens – moderns, ko Rīgā sauc par jūgendstilu.

„Kāds tam sakars ar Jeļizavetu un Jeļenu?” jūs jautāsiet.

Tur jau arī slēpjas mistika. Rodas iespaids, ka pati šī vieta, šie nami, kur viņas dzīvoja, koncentrēja sevī kaut kādu mistisku pirmsākumu, kas noveda pie gandrīz vienlaicīgas divu spilgtu personību piedzimšanas, kuras simbolizē „+” un „-” kā mūžīgu dzīves tieksmi uz līdzsvaru.

 Pastaigājiet pa Rīgas centru, pa Alberta, Vīlandes, Elizabetes ielām. Piespiediet sevi paskatīties ne tikai zem kājām, bet arī pacelt acis augšup, tur jums atklāsies jauna, neaprakstāma skaistuma un dziļas jēgas pasaule, kurai jūs tik daudzas reizes bijāt pagājuši garām.

Gaļina Loseva