Jaungada anekdotes

Detaļas

Autors Redakcija

Suns pie privātmājas ar lāpstu tīra sniegu. Kaimiņmājas buldogs apstulbis blenž uz viņu. Suns pagriežas un skumīgi saka:
- Un viss sākās ar to, ka es, muļķis, iemācījos pienest čības...

Tu kļūsti pieaudzis, kad ziemas laikā ej bez cepures un jūti, ka esi stulbs, nevis spics čalis.

Šī mēneša sponsors ir "Kādi plāni uz jauno gadu?"
"Kādi plāni uz jauno gadu?" - no "Kas jauns?" un "Kad jau bēri būs?" veidotājiem.

Sniegotā un bargā ziema, kuru šogad apsolīja Latvijas sinoptiķi, turpinājās divas dienas.

22. decembris: tik daudz brīvdienu priekšā! Paspēšu izdarīt visu, ko plānoju!
2. janvāris: Mans Dievs! Nu kāda velna pēc?

1. janvāris ir visīsākā diena gadā – tikko pamodies, bet jau sametās tumšs.

- Nu viss, dārgais, es aizeju!
- Bet kas tu esi un kāpēc atnāci?

Meitene ienāca veikalā. Pārdevēja jautā ar smaidu:
- Nu ko meitenei gribas?
- Meitenei gribas Martini, "Bentliju", labu vīrieti un regulāru seksu... bet atnāca viņa pēc maizes...

- Kāds jums ir skaists dzeltens kaķis!
- Paldies, bet īstenībā viņš ir balts - mēs vienkārši smēķējam dzīvoklī.

Mazulis un Karlsons. Vinnijs Pūks un Trusis. Viņu piemērs vēlreiz pierāda, ka draudzība ir daudzreiz stiprāka, ja vismaz vienam ir ko paēst!

Sastrīdējāmies ar sievu.
Trīs dienas nerunājam.
Ak man dievs! Tie taču ir svētki!

- Es jaunībā bija tāda muļķe...
- Nepārdzīvo, tu arī tagad izskaties jauna!

- Dzirdēju, ka tu šķīries no sievas?
- Jā. Un man palika bērni.
- Bet māja?
- Māja palika sievai.
- Bet nauda?
- Nauda palika advokātam.