Kā panākt vienošanos ar bērnu

Detaļas

Autors Pēc interneta materiāliem

Dažkārt šķiet, ka bērns ir tik ļoti ietiepīgs, ka viņu nav iespējams pārliecināt darīt tā, kā vajag. Kā būtu pamēģināt darīt savādāk? Kas notiktu, ja viņu nespiestu kaut ko darīt, bet pašam ļautu pieņemt pareizos lēmumus? Lūk, daži piemēri, kā „izmantojot citus vārdus”, var sasniegt vēlamo rezultātu.

1. Aizkaitinošā: „Ejam ātrāk, cik var tevi gaidīt!” vietā var dod komandu: „Uzmanību, gatavību, starts! Skrienam!”

2. Draudošā: „Ēd, citādi nedabūsi saldo!” vietā var iepriecināt: „Pēc tam, kad mazītiņā kotletīte pazudīs, pie tevis atlidos kaut kas garšīgs.”

3. Rupjā: „Novāc aiz sevis!” vietā var sapņainā balsī pateikt: „Ja būtu kāds burvis un varētu uzburt kārtību uz galda...”.

4. Gražīgā: „Netraucē!” vietā var pateikt: „Ej, paspēlējies mazliet pats, bet kad es atbrīvošos, mēs sarīkosim nelielus svētkus!”

5. Neapmierinātā: „Beidz niķoties, pirātu krekliņš ir ielikts mazgāties, velc to, kas ir!”  vietā var samierināt ar nepatikšanām: „Paskaties, re kur tava pirātu krekliņa radinieks, varbūt uzvilksim to?”

6. Retoriskā: „Vai tu beidzot liksies gulēt!” vietā var painteresēties: „Vai gribi, es tev parādīšu viltīgu veidu, kā apsegties?”

7. Naidīgā: „Vai sagribēji pa dibenu?” vietā var izlaist tvaikus: „Interesanti, kam es tūlīt ausis noraušu?!”

8. Bezspēcīgā: „Tā lai es nekādus „negribu” nedzirdētu!” vietā var negaidīti iesaukties: „Ai, paskaties, kaprīzītis atskrējis. Ķer viņu, ķer ātrāk, lai viņš mums nebojā noskaņojumu!”

9. Īgnā: „Cik reizes var atkārtot,” vietā var noslēpumainā balsī čukstus pateikt: „Viens, divi trīs, nododu slepenu informāciju... atkārtojiet, ko dzirdējāt”.

10. Monotonā: „Rokas nomazgāji?” vietā var piedāvāt: „Saderam, ka no tavām rokām tecēs melns ūdens?”

Apbrīnojami, bet pietiek vien nomainīt pierastos vārdus ar citiem, un viss mainās: intonācija, jūsu noskaņojums un bērna reakcija.