Kļūdas vīriešu un sieviešu attiecībās

Detaļas

Autors Jūlija

Var būt visdažādākās attiecības: mīlas, laulāto, bērnu un vecāku, draugu vai darba.

Tomēr mēs tajās turpinām pieļaut vienas un tās pašas kļūdas. Kādas?

1.    Orientēšanās uz stereotipiem.

Bieži vien, sapņodami par attiecībām, mēs nemeklējam cilvēku, personību, bet gan rakstura iezīmes. “Vīrietim jābūt mērķtiecīgam un amvbiciozam”, “sievietei jābūt maigai un viņai pilnīgi jāvelta sevi ģimenei”. Rezultātā mēs neesam gatavi pieņemt konkrētu cilvēku tādu, kāds viņš ir un samierināties ar viņa “vājībām” un “trūkumiem”.

2.    Ilūzijas, nereālas gaidas.

Jebkurās attiecībās, un pirmkārt jau mīlas attiecībās, mēs ienesam savas cerības un fantāzijas. Mēs sev zīmējam burvīgās nākotnes bildītes, mīļotajam cilvēkam piedēvējam ideālās  rakstura iezīmes. Mēs viņu “iebūvējam” savā dzīvē, pat tad, ja viņš vēl neko nav solījis. Aiz šīm cerībām pazūd reālais cilvēks. Mēs lolojam paši savus sapņus, bet to cilvēku, kurš ir mūsu priekšā, nemaz neievērojam, neredzam, uz ko viņš ir spējīgs.

3.    Paaugstinātas prasības.

Kad mēs jau esam iebūvējuši savā dzīvē to princi, kurš parādījies pie horizonta, izdomājām vārdus nākamajiem bērniem, visu visu esam saplānojuši, rodas vesela virkne savstarpēju pretenziju: ”kāpēc tu nedari to, ko es no tevis  gaidu?” “Tu esi vīrietis, tev jā….”, “Tu esi sieviete, tev jā…”.

4.    Vēlme otru pārtaisīt.

„Tu esi nejūtīgs”, „tu neesi saimnieciska. Mainies!”, „Atsakies no vaļasprieka””Pamet savu darbu”, „Nomet svaru”, „Nomaini frizūru” – prasību plūsma ir neizsīkstoša. Nav iespējams mainīt otru cilvēku. Neizdosies. Tas ir iespējams vien tad, ja viņš pats gribēs mainīties. Tādēļ ir taisnība Guseejevai no raidījuma „Precēsimies” – meklējiet gatavu cilvēku, nevis to, kuru vēl nāksies pārveidot – tas nesanāks!!!

5.    Mēģinājumi dominēt attiecībās.

Vai to var ieraudzīt attiecību rītrausmā? Var! Neiekrītiet uz rūpēm, neiesaistieties attiecībās, pirms neesat iepazinuši cilvēku. Skatieties ne tikai uz to, kā viņš pret jums izturas, bet arī uz to, kā viņš izturas pret citiem cilvēkiem (pret vecākiem, draugiem, kolēģiem, pret saviem bijušajiem/bijušajām) un uz to, ko viņš par tiem stāsta.

6.    Sevis pazaudēšana attiecībās.

Gatavība izkust mīļotajā cilvēkā, izpildīt visas viņa vēlēšanās, pastāvīgi pakārtot savas intereses, piekāpties, ziedot sevi. Dvēseles dziļumos gaidīt balvu par šo ziedošanos – gaidīt  pateicību, uzticību tādu pašu pašaizliedzību vai vismas iluzoru „kādreiz viņš sapratīs!”. Ja jūs nejūtat savu vērtību, diemžēl arī apkārtējie cilvēki jūs necienīs un nevērtēs.

7.    Traucēta komunikācija.

Ja atklātas un drošas sadarbības, skaidru lūgumu, mierīgas vēlmju apspriešanas, savu jūtu izteikšanas, kompromisa meklēšanas vietā skan kritika, pretenzijas un savatarpēji apvainojumi. Kad klausās, bet nedzird, ja kaut kas nenotiek pa prātam, aizcērt durvis, norobežojas, klusē. Vai arī domā: „Viņam pašam ir jāuzmin, ko es gribu!”.

8.    Spēles.

Kad tiek vesti iekaroto, bet vēlāk salauzto siržu saraksti, pastāvīgi nogurdinošie „laikam mēs nederam viens otram”, „es viņam atteikšu, lai skrien man pakaļ” un simetriskie „jo mazāk mēs sievieti mīlam, jo vairāk viņai patīkam”. Uzreiz atsakieties no ilūzijas, ka spēle kādreiz pāraugs stiprās partnerattiecībās. Tur, kur jau no sākuma nav cieņas, tās nebūs nekad.

9.    Tieksme būt par to, kas patiesībā neesi.

Ja mēs nespējam būs paši, tādi kā esam, īsti, iespējams, kaut kas ir „jāsalabo” savā pasaules uztverē un pašvērtējumā.

10. Pati galvenākā kļūda.

Baidīties sevi parādīt, baidīties no tuvības vat pretēji – no vientulības, bailes izvēlēties „ne to”. Jebkura kļūda ir vērtīga pieredze, ir jāatatāj sev tiesības uz šo kļūdu, jo tieši kļūdas palīdz mums apgūt kaut ko jaunu. Būtībā kļūdas nemaz neeksistē. Ir pieredze, rezultāts. Labāk ir nožēlot to, ko izdarīji, nekā to, ko NEIZDARĪJI.