.

Nauda, kuru atnesusi krīze

krizis3Ko nozīmē domāt pozitīvi? Ir cilvēki, kuri it visā saskata „mīnusus”, bet ir tie, kuri ir spējīgi no jebkura mīnusa radīt pārliecinošu „plusu”.

Mūsu saruna notiek tieši ar tādu cilvēku – uzņēmuma „Latvijas tīkli” direktoru – Aleksandru Jemeļjanovu.

- Ar ko sākās Jūsu izgudrojums?

- Pirmkārt, tas nav gluži mans izgudrojums, bet drīzāk jāteic – mūsu, jo „know how” radīšanā piedaījos ne tikai es, bet arī mana uzņēmuma inženieri. Bet, ja runājam par to, kādēļ mēs to radījām, tad par idejas iniciatoru varētu nosaukt krīzi.

- Ko Jūs ar to domājat?

- Praktiski vārda tiešā nozīmē. Atcerēsimies priekšvēsturi. Vēl padomju laikā būvētajām mājām līdzi mantojumā nāca arī katlu mājas, ja atceraties, katrā rajonā stāvēja tādas nelielas mājiņas, kuras sērijveida namus nodrošināja ar siltumu.

Vēlāk nu jau pirms kādiem desmit gadiem „Rīgas Siltums” nolēma vienkāršot šo sistēmu, lai neciestu zaudējumus uz siltumnesēju rēķima. Bija nolemts katru namu aprīkot ar savu personīgo siltummezglu, kurš nodrošinās nama vajadzību pēc siltuma.

- Jūs tik labi zināt šo priekšmetu, it kā būtu namu pārvaldnieks.

- Nē, protams. Es esmu projekta vadītājs un arī uzņēmuma vadītājs. Šajā jautājumā mēs aktīvi komunicējām ar Žannu, kooperatīva, kurā mēs izmēģinājām sava izmēģinājuma paraugu, pārstāvi.

- Tātad, kā es saprotu, tā bija namu pārvaldnieka iniciatīva. Kas īsti notika?

- Pirmskrīzes laikā nevienam nebija laika nodarboties ar siltummezglu. Tas piederēja kooperatīvam, bet faktiski netika apkalpots. 2-3 reizes gadā atnāca inspektors no „Rīgas Siltuma” un pārbaudīja siltummezglu, parasti tas notika rudenī un pavasarī. Viņu interesēja, lai plombas būtu vietā, lai vajadzīgiās ierīces būtu verificētas, lai agregāts darbotos saskaņā ar normām.

Kad iestājās krīze, nācās pievērst uzmanību ekonomijai. Kooperatīvam vairs nebija pa kabatai turēt santehniķi un elektriķi. Viņus atlaida, un viņu vietā pieņēma automatizācijas inženieri. Sanāca kā anekdotē: „Nomira inženieris. Tā kā viņš bija grēcinieks, viņš nonāca ellē, bet tā kā viņš bija labs inženieris, viņš ātri vien šo elli pārvērta paradīzes vietiņā”. Šeit notika kas līdzīgs, tikai reālajā dzīvē.

-      Ko tādu šis inženieris izdarīja?

-      Nu, pirmkārt, sakarā ar to, ka viņš viens pats aizvietoja gan santehniķi, gan elektriķi, kā dziesmā:

„Pats traktorists,

Pats eļļotājs,

Pats strādnieks- urbējs”,

Viņam nācās risināt siltuma problēmu kompleksi. Pirmais, ar ko viņš sāka, - viņš noregulēja siltummezglu. Tad atklājās, ka iepriekš tas bija noregulēts vien uz diviem režīmiem: siltāks/aukstāks. Tādēļ viņš kā inženieris siltumtehniķis noregulēja siltummezgla automātiku. Siltummezgla parametri ļauj noteikt regulēšanas parametrus. Vienkārši inspektoram tas nebija vajadzīgs. Inspektora mērķis ir nodrošināt siltuma piekļuvi līdz nama skaitītājam, bet skaitītāji nama iekšpusē „Rīgas Siltumu” neinteresē.

Protams, ir nepieciešams regulāri pārbaudīt uzstādījumus, jo, jūs taču zināt, ka jebkura ierīce, atstāta bez uzraudzības, ātri bojājas. Pat ļoti kopts dzīvoklis izskatās pamests, ja tajā ilgāku laiku neviens nedzīvo. Tumšs un auksts siltummezgls nedarbojas vajadzīgajā režīmā, ja tajā ieiet vien divas reizes gadā.

 Tādēļ var teikt, ka pirmo uzlabojumu veica kooperatīvs, izmantojot siltummezgla bāzes komplektāciju, veica un uzturēja pareizu noregulējumu Tad uzreiz parādījās ekonomija – 5-6 tūkstoši Ls gadā, un tas ir 15% no kopējā gada budžeta – 40000 Ls. Šī ekonomija tika panākta tieši uz siltuma rēķina, un tas ir apmēram 65% no nama gada budžeta. Ar regulēšanas palīdzību izdevās samazināt „Rīgas Siltuma” daļu līdz 50%.

-      Tas taču ir ļoti daudz!

-      Jā, namu uzbūvēja 1986. gadā, tā ir sērijveida deviņstāvu māja ar divām kāpņu telpām.

-      Jūs teicāt, ka tas ir pirmais posms. Kādi bija nākamie soļi?

-      Otrais solis – apkalpošana un siltināšana. Lūk, pieraksti, kurus mums iedeva

pārvaldniece. Par ietaupītajiem līdzekļiem kooperatīvs veica jumta remontu, un tas pozitīvi ietekmē visas ēkas konstrukcijas veselumu. Rezultāts – sienas ir sausas un siltas. Kāpņu telpas iestikloja ar stikla paketēm. Kļuva ievērojami siltāks. Nomainīja parādes durvis un cauruļu siltumizolāciju.

Vispār, jebkurai daudzdzīvokļu namu automātikas regulēšanai ir jābalstās uz trim vaļiem:

  1. Ekonomija. To panāk uz regulēšanas un siltumapgādes rēķina.

Tā,piemēram, siltummezgla Danfoss bāzes kontrolleris ļauj noteikt siltā ūdens sildīšanas režīmu atkarībā no diennakts laika. Piemēram, naktī ūdens sasilst par 5 grādiem mazāk, tāpat arī dienas vidū. Tiem, kas intensīvi lieto ūdeni, sanāk nedaudz dārgāk, bet kopumā visā mājā – tā ir ekonomija.

  1. Komforts. Visu parametru uzturēšana stabilā un pietiekamā līmenī, visu sistēmu droša darbība, sākot ar ūdens sūkni un automātiskajiem apgaismes ķermeņiem kāpņu telpā un beidzot ar liftu.
  2. Taisnīgums. Lieta tāda, ka daudzdzīvokļu nams ir komunālā saimniecība. Viss tiek dalīts līdzīgās daļās un sadalīts proporcionāli samaksai. Taču, ja nav nodrošināta pareiza ierīču regulēšana, namā eksistē „kastas”.

-      Kastas? Kā Jūs to domājat?

-      Tie ir cilvēki, kuri, lai arī dzīvo vienā mājā, tomēr bauda pilnīgi atšķirīgus apstākļos. Piemēram, ir „elite” – tie, kuri dzīvo augšējos stāvos dienvidu pusē, ir tādi, kuriem pavisam nav paveicies – pirmo stāvu ziemeļu puses dzīvokļu iemītnieki. Nu, bet starp viņiem – tie, kam nav nobalansētas caurules (gadās arī, ka tās ir aizaugušas) un tie, kuri atkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu atrodas stāvvads. Ir arī tāds aspekts kā dažādu gadu un konstrukciju radiatori.

 Augšējie stāvi iegūst uz apkures, bet zaudē uz ūdens, jo siltais ūdens nav tik silts kā apakšējos stāvos, bet aukstais tek ar mazāku spiedienu.

Pareizas regulēšanas uzdevums ir kompensēt šo nevienlīdzību.

Tādēļ pirmais un svarīgākais uzdevums bija noregulēt standarta siltummezglu un censties kontrolēt uzstādījumus, sekot līdzi patēriņam, ņemot vērā laika apstākļus. Ir vertikālās balansēšanas uzstādījums. No tās ir atkarīga temperatūras starpība starp stāviem un fasādes pusēm. Vienlaicīgi ar to tiek regulēts siltumnesēja plūsmas ātrums.

Ir horizontālās balansēšanas uzstādījums. Tas ir vajadzīgs, lai katrā dzīvoklī un katrā stāvā būtu vienāda temperatūra.

Pirmais posms noslēdzās ar balansēšanas ventiļu noregulēšanu.

-      Tas viss bija tikai pirmais posms? Kāds gan ir otrais?

-      Otrais – devēju uzstādīšana uz visiem stāvvadiem un galvenajām caurulēm un kontrolleriem. Tie tiek apvienoti sistēmā un katrs zars tiek ieregulēts individuāli saskaņā ar mūsu prasībām. Informācija saplūst automātiskā monitoringa kontrollerī. Mēs, „Latvijas Tīkli”, esam radījuši automātiskā monitoringa kontroles sistēmu tipveida siltummezgliem.

„Know how” būtība ir tā, ka sistēma atļauj ne tikai veikt kontroli, bet arī ieviest korekciju. Tipveida siltummezgls to nespēj. Mūsu sistēma būtiski papildina tipveida siltummezgla iespējas.

Ko var Sistēma? Tā spēj veikt mērījumus un ierakstīt tos attālinātajā datu bāzē, kur tie ir redzami. Atšķirība ir tajā, ka:

  1. Lai novērotu standarta siltummezglu, ir jānokāpj pagrabā, bet Sistēma pati parāda datus datora displejā;
  2. Tipveida Dafnoss jūs redzat tikai esošā momenta rādījumu, un jums nav datu salīdzināšanai. Savukārt mūsu Sistēma nolasa rādītājus katras piecas minūtes un saglabā tos gan tabulu, gan grafiskā veidā, tādēļ jebkurā mirklī jūs varat salīdzināt  rādījumus un koriģēt siltummezgla uzstādījumus.

Izmantojot šo Sistēmu, speciālists var noregulēt sistēmu un kontrolēt tās darbu attālināti, atrodoties birojā, var jebkurā mirklī sekot līdzi siltummezgla darbībai un salīdzināt to ar attiecīgajiem parametriem.

Ar to vēl nepietiek! Siltumu var vadīt. Var izsekot vidējo temperatūru stāvvadā un izstrādāt optimālo uzstādījumu telpu grupai saskaņā ar telpas mērķi (virtuvei – savs režīms, guļamistabai, vannas istabai, u.t.t) – savs režīms).

- Kādi ir summārie izdevumi jūsu Sistēmas uzstādīšanai?

- Pirmkārt, pirms mūsu Sistēmas uzstādīšanas, ir nepieciešams uzstādīt balansierus uz stāvvadiem. Tas maksā aptuveni 1000 latu, ieskaitot darbu un rezerves daļas. Bez balansieriem nevar! Citādi pāridarījums dažiem iedzīvotājiem būs vēl lielāks!

Kontroles sistēma izmaksāja aptuveni 2500 latu. Cena svārstīsies atkarībā no kāpņu telpu un stāvvadu skaita (šajā gadījumā mēs uzlikām raidītājus uz 28 stāvvadiem).

Pavisam izmaksas bija 3500 lati.

-      Kā ar atmaksāšanos?

-      Pirms runājam par atmaksāšanos, parunāsim par zaudējumiem. Piemēram, tagad ir pavasaris. Saule silda, cilvēki atver logus. Vecais kontrolleris par to nezina. Devēji pēc noteikumiem tiek uzstādīti ziemeļu pusē, tie pavasari neredz. Taču starpība starp ziemeļu un dienvidu pusēm ir, kā mēs noskaidrojām, vidēji 6ºC, pat naktī starpība ir pāris grādu. Ēka uzkrāj siltumu, un mēs varam koriģēt apkuri.

Pēc divu mēnešu rezultātiem, kopš Sistēmas uzstādīšanas un pieslēgšanas ziemas periodā ekonomija bija 20%. Tādējādi sanāk, ka gada ekonomija būs apmēram 10%, bet to jau jūt katrs maciņš! Tādējādi sanāk, ka sistēma līdz ar visiem balansētājiem atpērkas ne vairāk kā 2 gadu laikā. Tagad gribu uzdot jautājumu jūsu lasītājiem: kādas investīcijas jūs vēl zināt, kuras dod 50% gada peļņu? Bet ja ņem vērā, ka tie ir ieguldījumi jūsu nekustamajā īpašumā, un dod jums bez ienākumiem vēl arī siltumu un komfortu? Vai ir vēl kaut kas labāks?

- Jā, Jūs mani pilnībā pārliecinājāt. Un kā ar privātmājām?

- Privātmājām mums ir sistēma „gudrā māja”.

Mēs patiešām zinām, kā padarīt siltumu jūsu mājā ekonomiskāku.

Zvaniet mums 67780806

Bookmark and Share
Top.LV