Latvijas muižas.Bīriņu muiža.

Detaļas

Autors Redakcija

Daži vārdi par Latvijas augstmaņu muižām un pilīm, kas saglabājušās līdz mūsdienām.

Kopš Livonijas ordeņa laikiem vācu, bet vālāk arī zviedru augstmaņi aktīvi apguva mazās valsts Livonijas, jeb Letonijas, kā to dēvāja vācieši, plašumus.

Savu artavu muižu celtniecībā ieguldīja arī Krievijas cari, kuri Latvijā bija bieži viesi.  Dažas muižas ir līdzīgas cietošņiem, citas – pilīm. Šajās ēkās var ieraudzīt visdažādāko stilu sajaukumu un dekora bagātību.

Tagad, pēc daudzkārtējām izmaiņām zemes un īpašumu kārtībā, lielākā daļa no muižām piedar valstij. Dažās ir ierīkoti muzeji, skolas, pagastu pašvaldības. Citas ir pārveidotas par viesnīcām vai dzīvojamajām ēkām.

Ir īpaši jāatzīmē šo vēsturisko īpašumu saimnieki. Patlaban ir jau atjaunota vai arī tiek atjaunota liela daļa muižu. Vārds muiža tulkojumā no līvu valodas nozīmē „kungu sēta”.

Muižu interjērā var ieraudzīt 17.-18. gs. mēbeles, senlaicīgus gobelēnus, seno laiku mākslinieku gleznas un freskas. Ir saglabājušās vecās podiņu krāsnis. Bagātie saimnieki neskopojās ar savu namu izgreznošanu.

Tā Grāvendāles muižā ir saglabājies Hamburgas baroka stila skapis, kurš datēts ar 1700. gadu.

Ir iespējams sameklēt arī šī laikmeta vietējo mākslinieku darbus, taču tie ir jau ampīra un rokoko stilā. Par meistarības līmeni liecina, piemēram, grīdas pulkstenis, kura koka korpusu darinājis galdnieks Nēze no Šķēdes muižas, bet mehānismu veidojis Kuldīgas  meistars Rūdolfs Gīze.

Pakāpeniski ampīra stilu izspieda jaunais bīdermeijera stils, kurš paredz mājīgumu un intimitāti. Pie logiem parādījās gaisīgi aizkari, bet uz palodzēm – puķu podi. Sienas greznoja nelielas gleznas, akvareļi un no melna papīra izgriezti silueti. Tāda bija mode. Mēbelēm bija vienkāršas līnijas un rūpīgi pulētas virsmas. Dažkārt tika izmantots retais sarkankoks, bet parasti meistari strādāja ar vietējo Latvijas koksni un labprāt izmantoja kļavu, ķiršu koku, osi un bērzu.

Tiek lēsts, ka Latvijā ir ap 1400 vēsturisku  muižu. Mēs jūs iepazīstināsim ar interesantākajām no tām.

Bīriņu muiža.

Celta 1860. gadā. Pils būvēta neogotikas stilā un tā ir visinteresantākā pusloka tipa būve Latvijas piļu arhitektūrā.  Diemžēl Pirmā pasaules kara laikā ēka ir stipri cietusi, pazaudējot skulpturālās kompozīcijas. Toties ir saglabājušies neorenesanses stila interjēri, īsta podiņu krāsns, iekārtojums.

Parkā atrodas kapenes ar mucveidīgu pārsegumu.

Kā jau katrā cienījamā pilī, arī šajā muižā mīt spoks. Šis ir kalpones, kura iemīlējās pils saimnieka dēlā, spoks. Tā mīlestība nav nesusi mīlniekiem laimi. Tā nu pa naktīm klīst nelaimīgās meitenes ēna, nespējot sev atrast mieru.

Vispār, arī pati vieta, kur būvēta pils nav parasta. Senie līvi, kas apdzīvoja šo vietu, sauca to par „smilšu kapu kalnu”.

Tomēr dzīve turpinās, un pašlaik ēkā ir iekārtota viesnīca, restorāns un telpas viesībām un banketiem.