Kādēļ ir svarīgi investēt? Otrā daļa: pensiju sistēmas problēmas

Detaļas

Autors TeleTrade Europe

RTU docents Konstantins Kozlovskis

Finanšu tirgus eksperts,

Kompānija TeleTrade Europe

www.teletrade-dj.lv

Pirmajā analīzes daļā, par to, kādēļ ir svarīgi investēt, kā viens no galvenajiem iemesliem tika minēta inflācija.

Otrs iemesls, kādēļ ir nepieciešams investēt – Latvijas pensiju sistēmas problēmas.   Latvijas pensiju sistēma sastāv no trim līmeņiem. Ar nelieliem izņēmumiem, praktiski visi Latvijas iedzīvotāji piedalās pirmajā un otrajā pensiju sistēmas līmenī, saskaņā ar esošo likumdošanu par valsts pensijām, pensiju fondiem, utt.

Pirmais pensiju līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa, t.i. maksājot sociālo nodokli, tiek apmaksātas šodienas pensionāru pensijas. Tā ir sava veida finanšu piramīda: jo vairāk cilvēku piedzimst, jo lielāks ir piramīdas pamats, jo tiek sagaidīts lielāks sociālā nodokļa daļas pieaugums, kas tiek novirzīts pensiju budžetā. Pensiju sistēmas problēma ir demogrāfiskajā katastrofā, kas vērojama kopš 1991. gada. Kā redzams  att.1, ik gadu iedzīvotāju skaits sarūk ar matemātisku precizitāti – ik gadu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 27 290 cilvēkiem, tas nozīmē, ka sociālā nodokļa iemaksas ilgtermiņa perspektīvā turpinās samazināties.

Avots: EuroStat

Att. 1 Latvijas iedzīvotāju skaita dinamika no 1991. gada līdz 2013. gadam

Šāda demogrāfiskā situācija norāda uz to, ka šodienas trīsdesmit gadu vecajiem iedzīvotājiem aizejot pensijā pēc 30-35 gadiem... būs mazāk kā pusotra miljona iedzīvotāju. Vai kādam ir pārliecība, ka viņš saņems pensiju uz tiem pašiem nosacījumiem, kā cilvēki, kuri pensijā aiziet šodien?  

Kāda tad ir iedzīvotāju struktūra? Varbūt mūs iepriecinās iedzīvotāju skaita palielināšanās? Kā redzams att. 2, nevar just īpašu optimismu, jo palielinās vecāka gada gājuma cilvēku skaits (sarkanā krāsa), samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits (zaļā krāsa) un samazinās bērnu skaits (dzeltenā krāsa).

Avots: EuroStat

Att. 2 Latvijas iedzīvotāju struktūra no 1991. gada līdz 2013. gadam

Šāds iedzīvotāju struktūras dinamika tāpat neienes papildu optimismu attiecībā uz nākotnes pensijām. Tādējādi, jau šobrīd samazinās iemaksas pensiju budžetā un iedzīvotāju skaits.  Tāda pati problēma pastāv arī ASV, pēckara bērnu buma dēļ un ES vecāka gada gājuma cilvēku skaita pieauguma dēļ, un Norvēģijā, piemēram, kur pensiju fonds tiek subsidēts no naftas nodokļiem. Pensiju budžeta deficītu valsts risina ar dažādām metodēm. Piemēram, Latvijā:

•          palielina minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu līdz 20 gadiem (tas nozīmē, ka ir jānostrādā vismaz 20 gadu, lai saņemtu valsts pensiju);
•          palielina pensiju vecumu līdz 65 gadiem (ES jau notiek debates, lai palielinātu pensiju vecumu līdz 72 gadiem). Tuvākajos 5-10 gados šis vecums pieaugs, kā minimums, līdz 67 gadiem.  
•          indeksē pensijas uz mazāku procentu, nekā inflācija.
•          ievieš dažādus koeficientus, lai samazinātu uzkrātā kapitāla līmeni pirmajā pensiju līmenī un pielieto citas metodes.
  •          reālais šādu fondu ienesīgums (fondu ienesīgums attiecībā pret inflāciju) ir visai zems (sk. Att.3). Attēlā redzams, ka reālais ienesīgums tikai ES inflācijas robežās (gadā vidēji 2%) sastāda apmēram 2-3 procentus. Ņemot vērā inflāciju Latvijā, kas Latvijā pirms-krīzes gados sastādīja 10-16%, reālais ienesīgums būs negatīvs.
  •          neatkarīgi no rezultāta, pensiju fonds regulāri par saviem pakalpojumiem ietur noteiktu procentu.
  •          neskatoties uz nelielo šādu pensiju plānu ienesīgumu, to īpatsvars uzkrātajā pensiju kapitālā ir neliels (2% sociālā nodokļa veidā pret 18%, kas tiek novirzīti uz pirmo līmeni), tas nozīmē, ka uzkrātā peļņa īpaši nepalīdzēs Latvijas iedzīvotājam, kurš maksā nodokļus.

Otrais pensiju līmenis ir izveidots naudas pelnīšanai ārpusbankas struktūrās. Un tajā nav nekā slikta vai laba. Kaitinoši ir tikai tas, ka:  

Avots: www.manapensija.lv

Att. 3 Dažu pensiju fondu ienesīgums

Kā redzams, otrais pensiju līmenis nav panaceja nākotnes pensionāram.

Trešais pensiju līmenis ir brīvprātīgs, un katrs pats var izlemt, piedalīties vai nē.   Jāatzīmē, ka valsts, mudinot iedzīvotājus piedalīties kapitāla uzkrāšanā, piedāvā papildu peļņu no ienākumu nodokļa likmes, ievērojot noteiktus ierobežojumus. Ja šie ierobežojumi netiek pārkāpti, valsts piedāvā papildu 24%, reinvestēšanas gadījumā. Trešais līmenis ir pietiekami laba alternatīva, ņemot vērā, ka kapitāls tiks iesaldēts līdz 55 gadu vecumam. Tomēr investēšana trešajā pensiju līmenī nenotiek uz sociālā nodokļa, bet uz nodokļu maksātāja brīvo līdzekļu rēķina. Ja nodokļu maksātājs pārkāpj valsts noteiktos kapitāla uzkrāšanas stimulēšanas ierobežojumus, trešā līmeņa ienesīguma līmenis sāk strauji kristies.

            Kā redzams no analīzes, Latvijas pensiju sistēma saskaras ar lielām grūtībām. Nākamajam pensionāram rodas ļoti daudz risku. Kapitāla uzkrāšanā var palīdzēt vai nu trešais pensiju līmenis, vai investēšana finanšu tirgos. Peļņu no finanšu tirgiem, piemēram, var novirzīt uz trešo pensiju līmeni, vai arī no valsts iegūtā reinvestējamā summa var tikt novirzīta uz finanšu tirgiem, ar mērķi palielināt peļņu. Kā nesen ziņoja kāds televīzijas kanāls, Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri investē finanšu tirgos, ir 50 reižu mazāks nekā ASV. Tādējādi, ja ir brīvie līdzekļi, tie ir jāinvestē. Iegūt informāciju par investēšanas iespējām finanšu tirgos, Jūs varat kompānijas TeleTrade Europe birojā. Pieteikties konsultācijai var pa tālruni 8 000 9696

Visām idejām, kuras jūs iegūsiet ir tikai un vienīgi informatīvs un/vai izglītojošs raksturs un šī informācija nesatur un nevar tikt uztverta kā investīciju konsultācijas vai rekomendācijas pārdot vai pirkt kādu finanšu instrumentu. Ārpusbiržas maržinālai Forex un CFD instrumentu tirdzniecībai ir augsts riska līmenis un, iespējams, tā nebūs piemērota visiem investoriem. 

TeleTrade-DJ International Consulting Ltd ir licencēta Kipras Vērtspapīru un biržu komisijā (Cyprus Securities and Exchange Commission — CySEC), licences numurs 158/11.