.

Laime

laime

Zelta atziņa !
Es uzzināju, kas ir patiesa laime tikai pēc tam, kad apprecējos.
Diemžēl tad bija jau par vēlu.

Sarunājas divas draudzenes. Pirmā:
- Man liekas, esmu vislaimīgākā visā pasaulē!
Otrā:
- Nu, nu, ko tādu esi sadarījusi?
Pirmā:
- Es pavisam drīz apprecēšu to, par kuru vienmēr esmu sapņojusi!
Otrā:
- Man gan liekas, ka tas ir sīkums, ja salīdzina ar laimi, kuru izbaudi, kad appreci to, ar kuru gribēja precēties cita…

 

- Mīļais, kad mēs apprecēsimies, es ar tevi dalīšu visas nelaimes un pārdzīvojumus…

- Dārgā, bet man nav nelaimju un pārdzīvojumu!

- Es taču saku, ka pēc precībām!

 

Jauns pāris pastaigājas parkā.

- Mīļā, es tevi ļoti lūdzu, pacenties izskatīties laimīga.

- Kāpēc?

- Sieviete, kas nāk mums pretī, ir mana pirmā sieva.

 

Nikolajs piektdienas vakarā nodzēra visu savu algu. Tā bija tīrā laime, jo, mājās braucot, viņš tramvajā iesnaudās un viņam nospēra maku, kurā nu iekšā bija tikai nederīgi telefona automāta žetoni un zivju zvīņas.

 

Krītot no stalažām, Alberts paspēja izlasīt skrejošo reklāmu. Vēl atrodoties reanimācijā, viņš pārrakstīja papīrus par operatīvo piepūšamā matrača līzingu.


Traktorists Maldonis ieskrēja kokā, jo bija alkohola reibumā. Par laimi traktorā viņš gan nebija.

 

Anatolijam būvlaukumā uz galvas uzkrita ķieģelis, taču par laimi tā bija rudzu maize - ķieģelis, ar kuru pusdienās mielojās celtnieki.

Bookmark and Share
Top.LV