Vispasaules Sodoma draudi

Detaļas

Autors Olga Četverikova

26. maijā Parīzē notika labi organizēta masu demonstrācija, kura apvienoja francūžus, kuri iestājas pret aprīlī pieņemto un Francijas prezidenta parakstīto viendzimuma „laulību” likumu.

Varas iestādes, izbijušās no tik spēcīgām protesta akcijām, slēpj patieso dalībnieku skaitu, nosaucot vien 150 000 cilvēku, tai laikā, kamēr paši organizētāji runā par vienu miljonu dalībnieku, kas, spriežot pēc reportāžām no notikumu vietas, vairāk līdzinās patiesajai ainai.

Pagaidām Francija ir vienīgā Eiropas valsts, kur viendzimumu „laulību” uzspiešana sastapa reālu spēcīgu tautas pretestību... Tā apvienoja lielu politisko un reliģisko kustību skaitu, kas pirmo reizi sevi pieteica 1012. Gada 15. Augustā, neilgi pirms tam, kad bija piedāvāts likumprojakts „Laulība visiem”. Par kustības organizējošo centru kļuva „Manifs visiem” (Demonstrācija visiem), kuras vadību uzņēmusies katoļu aktīviste F.Bario. Kopš 2012.gada 17. novembra Francijā notiek masu demonstrācijas tradicionālās ģimenes atbalstam. Viena no šādām demonstrācijām 2013. gada 24. martā savāca 1,4 miljonus cilvēku. Kā atzīmē novērotāji, šis protests ir kļuvis par spēcīgāko sabiedrības uzstāšanos kopš 1968. gada maija notikumiem. Pašlaik franču aktīvisti, kuri iestājas par tradicionālajām ģimeniskajām un sabiedriskajām vērtībām, veido plašu organizāciju tīklu, veic izglītojošu darbu un gatavojas pašvaldību vēlēšanām.

Tomēr, ja vērtē notikumus ar skaidru prātu, ir jāatzīst, ka, neskatoties uz visu cīņas spēku, pagaidām tā koncentrējas tādā līmenī, kas nevar ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Acīmredzot šo apstākļu apzināšanās kļuva par ievērojamā franču rakstnieka un esejista Dominika Vennera pašnāvības iemeslu, kurš cerēja ar savu izmisīgo darbību „modināt snaudošo sirdsapziņu” tiem cilvēkiem, kuri grauj cilvēku civilizācijas pašus pamatus. Tomēr lēmumu pieņemšana nav atkarīga no pašiem franču politiķiem, jo varas sviras atrodas Eiropas Savienības visaugstākajos stāvos.

Šodien Rietumos homoseksuālisms ir pārvērties par spēcīgu, nu jau politisku spēku, kurš, pieņemot arvien agresīvākas formas, uzspiež savu praksi visos līmeņos un visās sabiedrības dzīves jomās. Sodomas mafijas virzīšanās uz pasaules politikas augstienēm notika nemanāmi, ilgu laiku tā netika uztverta nopietni, pieņemot to par vienu no minoritātēm, kura nerada apdraudējumu. Rezultātā, kad, uzkrājusi potenciālu un izveidojusi sazarotu atbalstošo struktūrvienību tīklu, šī mafija iznāca starptautiskajā arēnā, noskaidrojās, ka „seksualā minoritāte” tiecas kļūt par „seksuālo vairākumu” un diktēt savus noteikumus pārējiem.

Kopš kristietības nostiprināšanās Romas impērijā līdz pat XIX gadsimtam viendzimuma attiecības Rietumu pasaulē tika uzskatītas kā pretdabīgas. Attiecīgi arī civillikumi tās kvalificāja kā noziegumu un tika krimināli sodīta. XIX gadsimta beigās attieksme pret šo izvirtību mīkstinājās, no netikuma un sodāmas darbības tā pārgāja psihiskas saslimšana kategorijā. Līdz ar „seksuālo revolūciju” XX gadsimta 60. gados, par kuras galveno rezultātu kļuva „LGBT savienības” (lesbietes, geji, biseksuāļi un transgenderi), kura sevi pieteica kā īpašas pašapziņas un jaunas subkultūras nesēju. Zem šīs sabiedrības spiediena 1973. gadā Amerikas psihiatru asociācija izslēdza homoseksuālismu no psihisku saslimšanu saraksta, bet 1990.gadā to pašu izdarīja Vispasaules Veselības aizsardzības organizācija.

Citiem vārdiem sakot, izvirtība tika atzīta ar likumu un to sāka uztvert kā vienu no normas variantiem kā „alternatīvu” dzīvesveidu. Aizbīdņi tika atvērti, un patoloģija Rietumos sāka izplatīties ar neiedomājamu ātrumu. „LGBT sabiedrība” nosprauda mērķi – visu valstu likumdošanā „noņemt no homoseksuālisma patoloģijas vai nozirzes zīmi”, un tieši to mēs arī vērojam, sākot ar 90.gadiem. Paralēli tam notika soda atcelšana par viendzimuma dzimumattiecībām (vīriešu kopošanās process), un šodien tikai dažās Āfrikas un Āzijas valstīs notiek vajāšana par šādiem pārkāpumiem. Krievijā attiecīgais krimināllikuma pants tika atcelts 1999.gadā.

90. gados homoseksuālistu vidū parādījās radikāls virziens, kas uzsāka izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju dabīgās lietu kārtības sagraušanai, iznīcinot atšķirības starp dzimumiem kā tādas. Visas izpausmes, kas saistītas ar bioloģiskām atšķirībām starp vīrieti un sievieti tika pasludinātas par mītiem, bet heteroseksuālisms – par vienu no iespējamiem uzvedības modeļiem. Tā teikt „sociālo dzimti” (dženderu – no angļu gender – dzimte, dzimums) nosaka cilvēka personīgā izvēle, un to var mainīt atkarībā no tieksmēm. Sludinot šo tēzi radās jēdziens „džendernisms” („pieņemta dzimumu identitāte”)

Radikāļi, ieguvuši dominējošu pozīciju „LGBT savienībā”, no pederastijas pārgāja pie pasaules seksuālās revolūcijas īstenošanas, kas ir vērsta uz cilvēka „atsvešināšanos” no viņa dzimuma. Viņi panāca to, ka jēdzieni „dženders„ un „džendera identitāte„ ir nostiprinājušies ne tikai socioloģijā,  bet arī tiesību sfērā, un ar „seksuālās orientācijas” nosaukumu pārvērtušies par jaunas pasaules seksuālās kārtības elementu.

Savukārt tas lika pamatus sabiedrisko attiecību totālai laušanai. Lietas būtība ir tāda, ka, lai arī jēdziens „seksuālā orientācija” tiek uzskatīta par homoseksuālisma aizsegu, nevienā starptautiskajā dokumentā, nevienā nacionālajā likumdfošanā šis jēdziens netiek konkretizēts, tādēļ normas statusu var piešķirt jebkurai seksuālajai identitātei. Tādēļ jebkurš seksuālais akts, pat tāds, kas šodien tiek uzskatīts par noziedzīgu, bet veikts pēc „abpusējas piekrišanas”, var tikt legalizēts. Tas attiecas gan uz poligāmiju, gan poliandriju (daudzvīrību), gan seksuālu multipartnerību, gan biseksualitāti, gan incestu un, galu galā uz pedofīliju un zoofīliju (pie kam drīzāk tika pieļauta pedofīlija nekā zoofīlija saliedētās dabas draugu rīcības dēļ). Tagad viss ir atkarīgs no tā, cik „attīstīti” ir sabiedrības „augšējie ešeloni”.

Homoseksuālisma reabilitācija noveda pie tālākās izvirtuļu konsolidācijas. Neapmierinājušies ar legalizāciju, pederasti un pārējās „LGBT savienības” pieprasīja sev īpašu statusu un īpašas tiesības, kuras tiem ļautu atklāti propagandēt un uzspiest savu pasaules redzējumu un dzīvesveidu. Ieviešot jēdzienu „seksuālās minoritātes”, kurš tagad tiek lietots arī juridiskajos dokumentos, viņi sāka uzstāties ne tikai par tiešu viņu nosaukšanu antidiskriminējošos likumos, bet arī atsevišķu likumu par „seksuālajām minoritātēm”pieņemšanu un pat tiešu „seksuālas orientācijas un dženderu identitāti” valstu konstitūciju pantos.

Izveidojuši ietekmīgu lobiju starptautiskajās organizācijās, „LGBT savienība” 1993. gadā panāca Starptautiskās homoseksuāļu un lesbiešu asociācijas iekļaušanu ANO akreditēto organizāciju skaitā. Tajā pašā gadā ANO Augstā komisāra bēgļu lietu pārvalde savos dokumentos sāka noteikt homoseksuāļus kā „īpašu sociālo grupu”, bet 1995. gadā ANO iekļāva seksuālo minoritāšu tiesību pārkāpumu cilvēka pamattiesību pārkāpumu sarakstā.

Eiropas Savienība kļuva par viskonsekventāko un bezkompromisa izvirtuļu tiesību aizstāvi. 1997.gadā jaunajā Amsterdamas līgumā tika veikts labojums, kas dod Eiropas Savienībai juridisku pamatojumu cīņai pret diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Aizliegums uz šādu diskrimināciju bija nostiprināts 2000.gadā Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesību Hartā. 2006.gadā Eiroparlaments pieņēma Rezolūciju „Par homofobiju Eiropā”, kurā izvirtuļu nepieņemšana tiek raksturota kā „iracionālas bailes un riebums pret homoseksuālitāti, lesbietēm un gejiem”, biseksuāļiem un transvestītiem, kas balstīti uz aizspriedumiem un ir līdzvērtīgi rasismam, ksenofobijai, antisemītismam un seksismam”. Turklāt starp formām, kādās var izpausties homofobija ir uzskaitīti ne tikai vajāšana un nogalināšana, bet arī naidīgas runas, ņirgāšanās un vārdos izteikti aizvainojumi. Aizgāja tiktāl, ka daži eksperti piedāvā klasificēt homofobiju kā „neciešamus personības traucējumus”, kas ierindoti vienā rindā ar rasismu, un tuvā nākotnē par šādu rīcību, iespējams, ievietos psihiatriskajā dziedinātavā.  

Sodomīti galveno uzmanību koncentrē uz viendzimuma „laulībām” (savienībām), kurās varētu audzināt sev līdzīgus. Visdedzīgāk šo līniju aizstāv Eiropas Savienība un Eiropas Padome, kas šajā virzienā īsteno stingru politisko kursu, balstoties uz plašu juridisko instrumentu klāstu. Pēdējo 20 gadu laikā Eiroparlaments ir pieņēmis virkni rezolūciju, kuras liek atzīt par likumīgām attiecības starp homoseksuāļiem un ļaut viņiem adoptēt un audzināt bērnus. Īpaši pastrādājusi ir Airopas padomes Cilvēktiesību tiesa, kas noteikusi tiesības uz nediskrimināciju seksuālās orientācijas jomā,  saskaņā ar kuru ir jābūt ļoti noietnam iemeslam, lai attaisnotu atšķirīgu attieksmi pret viendzimuma un dažāda dzimuma laulībām. Eiropas tiesa nav atstājusi valstīm nekādu iespēju pašām to novērtēt.

Ar šādu atbalstu „LGBT savienība” sāka virzīt viendzimuma laulības sākumā kā „reģistrētas partnerattiecības”, un šodien tās jau ir atzītas 20 Eiropas Savienības valstīs, bet pēc tam – „laulību” veidā, kuras pašlaik eksistē jau 15 valstīs un atsevišķos ASV un Meksikas štatos. Pašlaik šādi likumprojekti ir izskatīšanas stadijā Luksemburgā, Nepālā un Paragvajā.

Dažādās valstīs šī politika tiek uztverta atšķirīgi. Ja vienās valstīs sabiedrība ir jau tik lielā mērā zombēta, ka ir pazaudēta imunitāte, tad citās tā sastop niknu pretestību. Pirmās attieksmes piemērs ir Šveice, kur likums „Par reģistrētu partnerību” tāpat kā lielākā daļa citu federālo likumu stājās spēkā pēc tautas gribas referenduma rezultātā: 2005.gada 5. jūnijā 58% Šveices iedzīvotāju atzina homoseksuālu pāru tiesības uz reģistrētu kopdzīvi (1). Otrās piemērs ir Francija, kur cīņas kvēle vēl tikai pieņem spēku.

Britu parlamentā šī jautājuma apspriešana notika ne tik dramatiski, bet tomēr pietiekami asi. Kā izteicās Lielbritānijas Neatkarības partijas deputāts Eiroparlamentā Naidžels Faradžs, patiesībā visu nolēma Eiropas Cilvēktiesību tiesa, nevis Anglijas parlaments. Premjerministrs Deivids Kemerons uzspieda šo likumprojektu pēc Stratsbūras norādījuma, spītējot savas partijas un tautas gribai. Starp citu, tādēļ Anglijā un Francijā likumprojekti tika apspriesti vienlaicīgi.

Naidžels Faradžs atklāja arī dziļākas Eiroparlamenta ieceres, saistītas ar tā saucamās „Stokholmas programmas”, kas paredz Eiropas valstu unifikācijas tiesības realizēšanu 2010.-2014. gadā (Naidžels Faradžs paredz, ka programma tika apstiprināta šī gada novembrī). Saskaņā ar „Stokholmas programmu” jebkurš civilais pakts vai laulība, kas noslēgta vienā no ES valstīm, tiks atzīts arī citās ES dalībvalstīs. Tātad, ja homoseksuālam pārim nav tiesību noslēgt „laulību” savā dzimtenē, tas var to izdarīt citā Eiropas Savienības valstī, un dzimtenē būs spiesti atzīt šo „laulību” par likumīgu (2).

Tas, kas šodien notiek „pirmrindas” Eiropā, kā modelis tiek piedāvāts visai cilvēcei. Līdz ar 2008. gada pasaules krīzi un atklātu nepieciešamības pēc „jaunas pasaules kārtības” pasludināšanu no globālās elites puses sodomītu tiesību nostiprināšanas politika pārgāja jaunā līmenī. Pirmkārt, tā pieņem vispasaules mērogu, otrkārt, sodomītu tiesību atzīšana pieņem agresīvas apspiešanas formu un tradicionālās ģimenes un sabiedrības vērtību izspiešanu aiz cīņas ar homofobiju aizsega.

2008. gadā pirmo reizi ANO vēsturē pēc Francijas, Nīderlandes un virknes citu valstu iniciatīvas 63. Ģenerālās Asemblejas sesijā tika pieņemta Cilvēktiesību deklarācija seksuālās orientācijas un džendera identitātes jomā, kuru atbalstīja trešdaļa valstu: šodien to ir parakstījušas 68 valstis. Kā sekas ir vispārēja sodomītu „tiesību” pastiprināšana, kas izpaužas jaunu likumu pieņemšanā, kuros ir paredzēti sodi par noziegumiem uz homofobijas pamata, kas atzīst viendzimuma attiecības un atvieglo transdžerneriem tādu oficiālu dokumentu saņemšanu, kuros ir norādīts vēlamais dzimums.  Policijas, cietumu darbiniekiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un citam personālam jau ir izstrādātas attiecīgas apmācības programmas, bet daudzās skolās realizētas attiecīgas iniciatīvas šajā virzienā.

2011. gada 15. Jūnijā ANO Cilvēktiesību Padome pieņēma rezolūciju 17/19, kas apstiprina vienlīdzību starp cilvēkiem neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas un džendera identitātes. DĀR piedāvātais, 39 valstu atbalstītais un 86 valstu parakatītais teksts apstiprināja cilvēktiesību „universālo raksturu”. Tam sekoja ANO oficiālais ziņojums par diskriminējošu praksi attiecībā pret seksuālajām minoritātēm (3), kuru sagatavoja Cilvēktiesību Augstā komisāra Pārvalde, un kurš tika nodots ekspertu apspriešanai Padomē 2012. gada martā. Tas kļuva par pirmo šādas tēmas jautājuma apspriešanu ANO ietvaros.

2013. gada februārī un martā Brazīlijā (Amerika), Nepālā (Āzija) un Francijā (Eiropa) notika attiecīgas konferences cilvēktiesību, seksuālās orientācijas un džendera identitātes jautājumā ar mērķi izstrādāt kopēju stratēģiju cīņai pret homofobiju un triju kontinentu valstu centienu koordinācijai. (4) 15.-16. aprīlī starptautiskajā konferencē Oslo, kura savāca 200 dalībniekus no 86 pasaules valstīm, bija apkopoti paveiktā darba rezultāti un izskatīti turpmākie jautājumi  „LGBT savienības” pozīciju nostiprināšanai. (5)

Sodomas mafija kā vēža audzējs iznīcina sabiedrības organisma veselās šunas un ved to pretī iznīcībai. Ar Ļaudabīgu audzēju neiesaistās dialogā, un nemeklē kompromisu. Tuvākajā laikā šeit būs nepieciešamība pēc skaidras un stingras pozīcijas, attiecīgiem juridiskiem instrumentiem un – bez jebkāda pārspīlējuma – jaunas politiskās cīņas formas, bez kā nav iespējams stāties pretī pašpasludinātajam „seksuālajam vairākumam”.

Olga Četverikova, Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta vēstures un politikas katedras docente, vēstures zinātņu kandidāte

(1) http://www.nashagazeta.ch/node/8095

(2) http://federation-pro-europa-christiana.org/wordpress/promotion-totalitaire-du-mariage-homosexuel-par-le-parlement-europeen/

(3) http://www.franceonu.org/la-france-a-l-onu/dossiers-thematiques/droits-de-l-homme-etat-de-droit/orientation-sexuelle-et-identite/la-france-a-l-onu/dossiers-thematiques/droits-de-l-homme-etat-de-droit/orientation-sexuelle-et-identite/article/orientation-sexuelle-et-identite

(4) http://www.diplomatie.gouv.fr/fr/politique-etrangere-de-la-france/droits-de-l-homme/actualites-et-evenements-sur-le/actualites-2013-sur-le-theme-des/article/conference-sur-les-droits-des

(5) http://www.dirco.gov.za/docs/2013/human-rights0417.html

Avots

http://www.pietiek.com/raksti/vai_eiropas_savieniba_ir_barenu_tautas_launa_pamate